| Elfi, Titānu bērni | |
|---|---|
 | |
|
Piederība |
Alianse |
|
Galvaspilsēta |
|
|
Rases līderis |
|
|
Skaits |
100.000 |
|
Valodas |
Elfuruna (dzimtā) |
|
Dzīves ilgums |
300 gadu - nemirstīgs |
| Ārējais Izskats | |
|
Augstums |
196cm-217cm (Vīrieši) |
|
Acu krāsa |
Zaļa, zila |
|
Ādas krāsa |
Dzeltenīga, gaiša |
|
Matu krāsa |
Brūna, Blonda, Balta, Sarkana |
Elfi (tulk. no Elfurunas - Titānu bērni) ir rase radījusies no bijušajiem Dižajiem elfiem, kuri pēc Svētinges cīņas pārdēvēja sevi vienkārši par elfiem. Viņi apdzīvo Elfu salas, kurās atrodas arī viņu dzimtene - Teragona.
Vēsture[]
Tarlorns ielika Saules gaismu savā plaukstā un radīja baltas, lidojošas un spīdīgas spāres. Patiešām, tik skaisti viņi bija! Tā radās elfi.
Elfi ir pirmā rase, kuru radīja titāni. Sākotnēji tie izskatījās kā nelielas, spīdīgas un lidojošas lodes. Titāni tiem bija devuši maģijas spējas. Tieši ar šīm spējām tie pieņēma cilvēcīgus apveidus un pasludināja sevi par Dižajiem elfiem.
Kā dižie elfi tie dzīvoja dzīvi Jārlandā, kur nodibināja neskaitāmas pilsētas un karaļvalstis, kuru eksistence bija atkarīga no maģijas. To maģija spēja pastāvēt pateicoties saules akmeņiem un citiem talismaniem. Šo 200 000 gadu laikā titānu svētītā rase kļuva augstprātīga un atkarīga no maģijas. Tādēļ Tarlorns (elfu radītājs) tos pameta. Tie elfi, kuri bija zaudējuši maģijas spējas kļuva par cilvēkiem, viņu bērni pameta elfu sabiedrību un radīja jaunu, uz kuras mūsdienās balstās Sargātāju frakcija.
Laika gaitā elfi kļuva atkarīgi no saules akmeņiem un maģijas, ko tie deva. To izmantoja Drolondors, kurš devās uz Dam Targātu, lai pakļautu elfus un iekarotu to. Tādējādi tika aizsākta svētinges cīņa. Pūķu karalis zināja, ka Drolondors būs ļauns tomēr nespēja viņu sakaut, bet gan tapa pakļauts pateicoties viņa spēcīgajai maģijai. Viņš atņēma pārējiem pūķiem (izņemot pūķu koncilam) saprāta spējas un lika tiem palīdzēt Drolondoram. Pūķu koncilam vēlāk bija jāiznīcina saules akmens. Drolondors radīja sev palīgu - Mirušo karali, kuram bija jāpalīdz viņam iekarot Dam Targātu. Mirušo karalis radīja sev armiju - Nemirušos, kuri bija nemirstīgi (pusdzīvi) elfi, kuriem tika nogrieztas ausis, lai nekas neliecinātu par to izcelsmi. Ar laiku Mirušo karalis saprata, ka viņam pieder vairāk varas nekā pašam Drolondoram, tāpēc sāka karot pret viņu pašu. Tādējādi elfu brīvības griba lauza maģiju, ar kuru tie bija pakļauti Drolondoram. Kara beigu daļā elfi uzveica viņus abus - Drolondors uz 1 000 gadiem tika piesiets pie Termogara, bet Mirušo karalis apglabāts zārkā, un viņa zobens - paslēpts Telmartenas smailē. Kara laikā elfi patērēja tik daudz maģijas, ka saules akmens sāka kust. Kara beigās pūķi pēc Aldermara pavēles iznīcināja saules akmeni, kā rezultātā kontinenti sadalījās, un tā pēdējais stars trāpīja vienam no četriem Dam Targātas pavadoņiem.
Kara laikā Garu pasaule tika atdalīta no Dam Targātas, jo dēmoni masveidā vēlējās tajā iekļūt, lai iznīcinātu Dam Targātu, ko var izdarīt iznīcinot Garu pasauli, kas ir daudz vieglāk, jo nav gandrīz neviena, kas stātos tev pretī. Lai to izdarītu Anators ziedoja savu dzīvību.
Pēc kara Dižie elfi sevi pārdēvēja vienkārši par elfiem, jo tie vairs nemaz nebija tik diži, saprazdami, ka bija izbojājuši pasauli. Daļa elfu palika izpostītajā Jārlandā (tie kļuva par Cerivēriem), bet pārējie devās laimes meklējumos uz Deloniru, kur tie apmetās uz dzīvi. Vēlāk elfi mēģinot atgūt spēju burt atklāja, ka var iegūt maģiju arī no dabas un Viduslaiku begās nodibināja Teragonu, kura bija pirmā elfu valsts pēc svētinges cīņas. To dibināja Melgors, bet tagad tās valdnieks ir viņa dēls - Antāls Gelmatels. Vēl kopš svētinges cīņas elfu nācija ir neapvienojusies un sadalīta.
Kategorija:Elfi
Kategorija:Rases